Valodas

 Latviešu  Angļu 

Lietotāja pieslēgums

 

Biežāk uzdotie jautājumi

 J

Kā jāsaskaņo koku ciršana ārpus meža zemēm Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā?

 A

Sākoties pavasarim daudzviet uzsākta arī īpašumu sakopšana un arī koku ciršanas ārpus meža zemes - parkos, jūras piekrastē, piemājas dārzos un apstādījumos. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) administrācija atgādina - bez saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām atļauts cirst augļu kokus un kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem, lai atbrīvotu lauksaimniecības zemes no apauguma un uzturētu meliorācijas sistēmu.

 

Lai izvairītos no nepatīkamiem pārpratumiem un sodiem, koku ciršana visā teritorijā ir jāsaskaņo:

  • ZBR dabas lieguma zonā, tā teritorijā esošajos dabas liegumos un dabas parkos, kā arī Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas teritorijā - ar ZBR administrāciju Salacgrīvā - Rīgas ielā 10a, reģionālajā birojā Rūjienā - Rīgas ielā 2, Rūjiena, reģionālajā birojā Strenčos - Valkas ielā 16, Strenči;
  • pārējā ZBR teritorijā - ar Valsts vides dienesta Valmieras reģionālo vides pārvaldi;
  • kultūras pieminekļu aizņemtās platībās un to aizsargjoslās - ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

Tāpat ciršana jāsaskaņo pašvaldībā, ja ciršana notiek pilsētas un ciema administratīvajā teritorijā, parkos un kapsētās, alejās un dabiskas izcelsmes koku rindās. Gadījumā, ka koku ciršana nepieciešama kāda objekta aizsargjoslā, ciršana jāsaskaņo ar objekta pārvaldītāju un , protams, ciršana jāsaskaņo ar īpašnieku, ja plānots cirst kokus svešā īpašumā.

 

Pilsētas un ciema administratīvajā teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot koku ciršanu avārijas situācijas novēršanai un koku ciršanu ceļu nodalījuma joslā.

 

Koki aug lēni un cilvēka mūžs ir par īsu, lai redzētu no zīles izaugam varenu ozolu - koku ciršanas saskaņošanas mērķis ir pasargāt ainavu un cilvēkus no būtiskiem zaudējumiem. Jo dažkārt, nocērtot dīvainu koku, tiek iznīcināta Latvijā tik retā čūskegle, „attīrot" īpašumu no veciem kokiem, tiek atņemtas mājas putniem. Atceraties - dobums lapkokam ir tas pats, kas sirmi mati cilvēkam un dažkārt cilvēks nosirmo 20 gadu vecumā, tomēr nodzīvo līdz simtgadei.

 

Neskaidrību gadījumā var szināties ar Aldi Liepiņu

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas

dabas aizsardzības nodaļas vadītāju
Rīgas iela 10a, Salacgrīva, LV-4033
Tālr.. 640 71 408, 647 20 324 m.t. 26 535 314
Fakss: 640 71 407, 647 20 324
E-pasts:

J

Kādi dokumenti jāiesniedz, lai izskatītu atteikumu no valsts pirmpirkuma tiesībām?

A

Iesnieguma izskatīšanas laiks saskaņā ar pastāvošo likumdošanu ir viens mēnesis. Nepieciešamības gadījumā to var pagarināt līdz diviem mēnešiem, par to brīdinot iesniedzēju.

J

Kādas saskaņošanas jāveic, lai īstenotu būvniecības ieceri īpašumā, kas atrodas ZBR teritorijā?

A

Skaidrojošā shēma šeit!

J

Kādas saskaņošanas jāveic, lai ierīkotu izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektu īpašumā, kas atrodas ZBR teritorijas ainavu aizsardzības zonā, dabas parkā vai dabas liegumā?

 A

Skaidrojošā shēma šeit!

 J

Kādas saskaņošanas jāveic, lai rīkotu masu sporta, izklaides un atpūtas pasākums (vairāk kā 50 dalībnieki) īpašumā vai teritorijā, kas atrodas ZBR teritorijas ainavu aizsardzības zonā, dabas parkā vai dabas liegumā?

A

Skaidrojošā shēma šeit!

 J

Kādas saskaņošanas jāveic, lai veiktu ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju īpašumā, kas atrodas ZBR teritorijas ainavu aizsardzības zonā, dabas parkā vai dabas liegumā?

A
Skaidrojošā shēma šeit!

 J

Kādas saskaņošanas jāveic gadījumos, kad, īstenojot būvniecības ieceri, ceļa ierīkošanu vai ūdenstilpju ierīkošanu ZBR teritorijā esošajā īpašumā, nepieciešama lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācija un zemes lietošanas mērķa maiņa?

A
Skaidrojošā shēma šeit!

 J

Kur iegūt informāciju par normatīvajiem aktiem, kas regulē ZBR darbību?

A

 J

Kas ir Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla? Kas ir Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla? Cik tās ir platas? Kādi ir saimnieciskās darbības ierobežojumi tajās?

A

  • Saskaņa ar Aizsargjoslu likuma II nodaļas "Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas" 6. panta "Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla" 1.punktu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla ir noteikta platība piekrastē. Tā izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.
  • Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:
    1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus, kas noteikti Aizsargjoslu likuma II nodaļas "Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas" 6. panta "Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla" 2. punkta 1. apakšpunktā;
    2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;
    3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.
  • Saimnieciskās darbības ierobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā noetikti noteikti Aizsargjoslu likuma VI nodaļas "Aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipi un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi tajās" 36.pantā "Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā".
  • Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika noteikta Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr. 86 "Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika"
 J

Kāda kārtība pastāv makšķerēšanai Salacas upē?

A

  • Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.31 "Makšķerēšanas noteikumi" Salacas upē makšķerēšana aizliegta visu gadu visā tās garumā.
  • Licencētā makšķerēšana Salacas upē atļauta to pašvaldību teritorijās, kurām ir izstrādāti un apstiprināti nolikumi par licencēto makšķerēšanu.
    2007. gadā licencētā makšķerēšana atļauta trīs pašvaldībās. Ar nolikumiem var iepazīties šo pašvaldību mājas lāpās.

1. Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domes administratīvajā teritorijā (posms „SALACA I")
2. Ainažu pilsētas ar lauku teritoriju domes administratīvajā teritorijā (posms „SALACA II")
3. Staiceles pilsētas ar lauku teritoriju domes administratīvajā teritorijā (posms „SALACA III")

 J

Kādos gadījumos ZBR teritorijā jāsaskaņo meža apsaimniekošanas plāni ar ZBR administrāciju un kādi dokumenti jāiesniedz?

  A

Saskaņā ar likuma „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" 17.pantu, zemes īpašniekiem un tiesiskiem valdītājiem, kuru zeme atrodas dabas lieguma zonā, rezervāta teritorijā esošajos dabas liegumos un dabas parkos, kā arī Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā jāsaskaņo meža apsaimniekošanas plānus ar ZBR administrāciju.

Iesniedzamie dokumenti:

Iesnieguma izskatīšanas laiks saskaņā ar pastāvošo likumdošanu ir viens mēnesis. Nepieciešamības gadījumā to var pagarināt līdz diviem mēnešiem, par to brīdinot iesniedzēju.

 


* PDF failu aplūkošanai jāizmanto Adobe acrobat reader programma.

Uz augšu