Salacgrīva

2007.g. 10. decembrī laikā no plkst. 10.00 līdz 16.30 Rīga, Peldu ielā 25, Vides ministrijas lielajā zālē notiks starptautisks seminārs, kurā Baltijas reģiona zinātnieki diskutēs par dabisko upju saglabāšanu un atjaunošanu Baltijas reģionā. 11. decembrī semināra dalībnieki iepazīsies ar līdz šim vērienīgāko upes atjaunošanu Latvijā - atgūtajām Salacas straujtecēm.

Divu dienu semināra mērķis ir pieredzes apmaiņa par upju atjaunošanas metodēm Baltijas reģionā. Tā lekciju „Upju atjaunošana: zinātne, māksla vai vienkārši lietpratība" nolasīs Bent Lauge Madsen no Dānijas, viens no upju atjaunošanas pionieriem Eiropā. Par paveikto upju atjaunošanā stāstīs tuvākie kaimiņi no Lietuvas un Igaunijas, diskusijās piedalīsies arī Baltijas jūras vides nevalstisko organizāciju apvienības „Koalīcija par tīru Baltiju" sekretārs Gunārs Norens no Zviedrijas.

Seminārā stāstīs arī par šobrīd lielāko upes atjaunošanas pasākumu Baltijā - Salacas straujteču rekultivāciju. 11. decembrī paredzēts izbraukums uz atjaunotajiem Salacas un tās pieteku posmiem, lai praktiski diskutētu par konkrētu metožu pielietojamību un efektivitāti.

Pēdējo gadu desmitu laikā cilvēka darbības un arī bezdarbības iespaidā upes ir būtiski mainījušās - tās iztaisnotas, bagarētas, uzbūvēti aizsprosti, ievadīti notekūdeņi, izpostīti krasti. Šodien mēs saskaramies ar situāciju, kad upes dabiskums ir izpostīts tiktāl, ka tā vairs nespēj pati atjaunoties - tā aizaug Salaca un Venta, iznīkst mazās upītes. Šie procesi ir līdzīgi visās Baltijas jūras valstīs un degradācijas procesus veicina gan mantojumā no intensīvās lauksaimniecības un neattīrītajiem notekūdeņiem saņemtais slāpeklis un fosfors, gan arvien notiekošā ūdensteču bagātināšanās ar fosfora un slāpekļa savienojumiem no mājsaimniecībām un lauksaimniecības zemēm. Mazāk novērtēta ir upju degradācija saistībā ar cilvēka darbības apsīkumu upju piekrastes joslā un pašu upju aizsargjoslu „aizsērēšanu". Baltijas jūras reģiona upju veselības stāvoklis tieši ietekmē seklās un ar skābekli nabadzīgās Baltijas jūras stāvokli un tādejādi arī jebkuru šīs jūras krastā dzīvojošo cilvēku.

Upes ir dabiska Latvijas ainavas sastāvdaļa. Tās ir ūdensaugu un dzīvnieku dzīvesvietas, nozīmīgs augu un dzīvnieku pārvietošanās ceļš un vienlaikus darbojas arī kā efektīvas dabiskas attīrīšanas iekārtas un filtri. Upē ieskalotie ķīmiskie savienojumi, atmirušās augu, dzīvnieku un augsnes daļiņas bioķīmisko reakciju un fizikālo faktoru iespaidā pārvēršas par barības vielām citiem augiem un dzīvniekiem, vai vienkārši pārvēršas izgulsnēs. Šo pārvērtību efektivitāti nosaka upes veselības rādītāji - ūdens caurplūde, straumes ātrums, gultnes un piekrastes joslas stāvoklis.

Latvijā īstenoti tikai daži upju atjaunošanas pasākumi un šobrīd nozīmīgākais ir Salacas upes straujteču attīrīšana no aizauguma. 2006. un 2007. gadā notika atsevišķu Salacas posmu attīrīšana kopumā ap 30 hektāru platībā - ūdensaugu izpļaušana, koku sagāzumu izvākšana, gultnes irdināšana, straujteču atjaunošana.

Seminārs notiek BSR INTERREG IIIB projekta „Pārrobežu aizsargājamo teritoriju saskaņotas apsaimniekošanas un monitoringa veicināšana Ziemeļu Livonijas teritorijā kā atbalsts vietējai attīstībai" ietvaros.

Papildu informāciju var sniegt Andris Urtāns - mobilais tālrunis 2 6535641, e-pasts .

Preses pārstāvjus lūdzam sazināties ar Aiju Jakubovsku,

Projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā" sabiedrisko attiecību speciālisti

2 9144371

e-pasts