Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā ainavu ekoloģiskās plānošanas eksperti uzsāks ainavu ekoloģiskā plāna izstrādi, skatot rezervāta teritoriju kā vienotu veselumu. Ainavu ekoloģiskās plānošanas īstenošana var dot lielu ieguldījumu bioloģiskās un kultūrainavas daudzveidības saglabāšanā. Izvērtējot ainavas ekoloģiskos, estētiskos un kultūrvēsturiskos aspektus, iespējams visaptverošāk noteikt iespējamās teritorijas attīstības alternatīvas un precizēt zemes izmantošanas mērķi. Latvijā īpaši aizsargājamām dabas teritorijām šāds plāns tiek izstrādāts pirmo reizi. Š.g. 12. maija sabiedriskās apspriešanas mērķis ir iespējami plaši iesaistīt plāna izstrādē cilvēkus, kuri ikdienā dzīvo un strādā ZBR teritorijā un ir neatņemama Ziemeļvidzemes sastāvdaļa.

ANO Attīstības programmas un Pasaules vides fonda finansētā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ZBR” (projekts) ietvaros š. g. 12. maijā Alojas Kultūras namā (Jūras ielā 13) plkst. 10:00 notiks ZBR ainavas ekoloģiskā plāna izstrādes pirmā sabiedriskā apspriešana. Sanāksmē par plānotajiem pasākumiem stāstīs ZBR administrācijas un projekta direktors Valērijs Seilis, projekta vadītājs Otars Opermanis, ainavas ekoloģiskā plāna izstrādātāji no SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (ELLE) un Latvijas Universitātes (LU) – Oļģerts Nikodemus, ainavu ekoloģiskā plāna izstrādes projekta zinātniskais vadītājs, Valts Vilnītis, SIA ELLE direktors, Lūcija Konošonoka, ainavu ekoloģiskā plāna izstrādes projekta koordinatore.

Ainavu ekoloģiskā plānošana Latvijā ir samērā jauna pieeja teritorijas plānojumam, kas piedāvā līdzsvarot cilvēka ekonomiskās šodienas intereses ar dabas un kultūrvēstures vērtību saglabāšanu nākotnei. Plānojuma izstrādes laikā speciālisti analizēs ainavas struktūru un to ietekmējošos faktorus, izdalīs bioloģiski, kultūrvēsturi un ainaviski vērtīgās ainavas un ainavas elementus. Plāna izstrādātāji ļoti lielu nozīmi piešķir iedzīvotāju, zemes un mežu īpašnieku un apsaimniekotāju viedokļiem – plāna izstrādes gaitā vajadzīgas diskusijas par nākotnes iecerēm un plāniem , ierobežojumiem, iespējamiem problēmu risinājumiem. Plānojuma izstrādē izmantos datus par Ziemeļvidzemes ainavas struktūru gan no pirmās Latvijas Republikas, gan cariskās Krievijas arhīviem. Šāda datu salīdzināšana ļaus uzskatāmi parādīt teritorijas attīstības ilgtermiņa tendences, kas nav izvērtējamas no viena cilvēka mūža pieredzes. Tā, piemēram, šodien Latvijā arvien vairāk pamestu aramzemju aizaug ar mežu – Vidzemē ir vietas, kur mežainums ir pieaudzis no 26% 1911. gadā līdz 40% 1980. gadu sākumā. Tam par iemeslu bija gan apmežošana 1930-jos gados, gan dabiskā lauksaimniecības zemju aizaugšana ar mežu pēckara periodā pēc kolhozu sistēmas izveidošanās. Sākot ar 1990-iem gadiem aizaugšana ar mežu notiek daudz straujāk un skar lielākas platības.

Latvijas zemes izmantošanas plānošanā nepieciešams būtu ņemt vērā gan tās ainavu ekoloģiskās plānošanas atziņas, kas iegūtas Rietumeiropā un Ziemeļamerikā, gan Latvijā. Latvijā, salīdzinot ar Rietumeiropu, ir nedaudz atšķirīga ainavu ekoloģiskā situācijā. Pirmkārt, Latvijas apstākļos problēmas rada nevis dabisko dzīvotņu izzušana intensīvi apsaimniekotā ainavā, bet drīzāk neapsaimniekota ainava vai nepārdomāta zemes izmantošana, kas noved pie kopējas vides degradācijas. Otrkārt, Latvijas meži nav pirmatnēji, bet nav arī intensīvi apsaimniekoti plantāciju meži – to apsaimniekošanas kvalitāte ir ļoti lielā mērā atkarīga no īpašnieka ieinteresētības un zināšanām.

Ziemeļvidzemē ir iespēja izmantot ainavu ekoloģisko plānošanu, kas pēdējās desmitgadēs no aprakstošas, lielā mērā teorētiskas disciplīnas kļuvusi par pielietojamo zinātni, kuras rekomendācijas lieti noder plānotājiem un apsaimniekotājiem. Lai arī šodien ainavu ekoloģiskās plānošanas zinātniskajam pamatojumam vēl ir trūkumi, tomēr tā ir vērtīgs praktisks instruments apstākļos, kad citas metodikas nav, bet jārod risinājums laikā, kad cilvēka ietekme uz ainavu būtiski pastiprinās. Cilvēks neapturēs saimniekošanu dabā un ainavā un negaidīs, līdz visiem problēmu risinājumiem būs rasts zinātnisks pamatojums. Tādejādi arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu ekoloģiskā plāna izstrādē nepieciešama pragmatiska pieeja un iedzīvotāju viedokļu uzklausīšana.

Papildu informācija var sniegt Lūcija Konošonoka – 7242411.
Pēc pieprasījuma pieejami fotoattēli un kartes. Preses pārstāvjus lūdzam sazināties ar Aiju Jakubovsku telefoniski 9144371 vai elektroniski

Aija Jakubovska
Projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā” sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 9144371 , e-pasts: