Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) pusmiljonu hektāru lielajai teritorijai tiek izstrādāts vienots ainavu ekoloģiskais plāns un š. g. 13.februārī notiks pirmā plašā diskusija par vēlamo ainavu, kurā piedalīsies atbildīgo valsts institūciju pārstāvji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, lauksaimnieki, mežsaimnieki, mednieki u.c.

ANO Attīstības programmas un Pasaules vides fonda finansētā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ZBR” (projekts) ietvaros ZBR administrācijas konferenču zālē (Salacgrīvā, Rīgas ielā 10 a) š. g. 13.februārī plkst. 10:00 sāksies seminārs dažādu ieinteresēto institūciju pārstāvjiem par ZBR ainavu ekoloģiskā plāna izstrādes projektā sasniegto. Semināra laikā izstrādātāji prezentēs ZBR vēlamo ainavu struktūru, teritorijas attīstības iespējas un ierobežojumus. Semināru vadīs SIA ELLE rīkotājdirektors Valts Vilnītis. Par kopējo projekta progresu ziņos ainavu ekoloģiskā plāna izstrādes koordinatore Lūcija Konošonoka. Savukārt, projekta zinātniskais vadītājs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns, profesors Oļģerts Nikodemus informēs par izmantoto ainavu ekoloģiskās plānošanas metodiku, par galvenajām problēmām un izaicinājumiem vēlamās ainavas struktūras nodefinēšanā. Semināra laikā tiks demonstrēts projekta ietvaros sagatavotais kartogrāfiskais materiāls un izmantotie dati tā sagatavošanai.

Izstrādātais ainavu struktūras projekts attēlo vēlamo ZBR ainavas stāvokli nākotnē. Lai izveidotu šo ainavu struktūras projektu, zinātnieki analizēja esošo ainavu un tās ekoloģiskos, kultūrvēsturiskos, sociāli – ekonomiskos un estētiskos faktorus. Izmantojot arhīvu datus, jauniegūtie dati tika salīdzināti ar senākiem un tādejādi zinātnieki ieguva priekšstatu par teritorijas ilgtermiņa attīstības tendencēm. Papildu analīze tika veikta par vēlamās ainavu struktūras izveidošanas iespējām un ierobežojumiem, kas noteikti Latvijas likumdošanā.

Vēlamās ainavas struktūras nodefinēšana lielā mērā noteiks vēlamo ZBR teritorijas apsaimniekošanas veidus, kas dažādās zonās būs atšķirīgs. Praktiski tas nozīmē, ka ainavu ekoloģiskā plāna izstrādātāji plānā iekļaus vēlamos apsaimniekošanas veidus katrai konkrētai zonai - gan lauksaimniecības darbus, gan ainavas sakopšanu, tai skaitā mežsaimnieciskos pasākumus.

Būtu jāatzīmē, ka šāds ainavu ekoloģiskais plāns tik lielai teritorijai kā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, tiek izstrādāts pirmoreiz un šobrīd LR likumdošanas akti neprasa šāda plāna izstrādi. Atbildīgajām institūcijām būs jālemj, kā šādu ainavu ekoloģisko plānu padarīt saistošu teritorijas plānotājiem un apsaimniekotājiem.

Atgādinām, ka ainavu ekoloģiskā plānošana Latvijā ir samērā jauna pieeja teritorijas plānojumam, kas piedāvā līdzsvarot cilvēka ekonomiskās šodienas intereses ar dabas un kultūrvēstures vērtību saglabāšanu nākotnei. Plānojuma izstrādes laikā speciālisti analizēja ainavas struktūru un to ietekmējošos faktorus, izdalīja bioloģiski, kultūrvēsturi un ainaviski vērtīgās ainavas un ainavas elementus. Plāna izstrādātāji ļoti lielu nozīmi piešķīra iedzīvotāju, zemes un mežu īpašnieku un apsaimniekotāju viedokļiem – plāna izstrādes gaitā notika gan diskusijas par nākotnes iecerēm un plāniem, gan pētījums par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijas iedzīvotāju viedokļiem par to, kas īsti ir Latvijas ainava. Plānojuma izstrādē izmantoti dati par Ziemeļvidzemes ainavas struktūru gan no pirmās Latvijas Republikas, gan cariskās Krievijas arhīviem. Šāda datu salīdzināšana ļāva uzskatāmi parādīt teritorijas attīstības ilgtermiņa tendences, kas nav izvērtējamas no viena cilvēka mūža pieredzes. Tā, piemēram, šodien Latvijā arvien vairāk pamestu aramzemju aizaug ar mežu – Vidzemē ir vietas, kur mežainums ir pieaudzis no 26% 1911. gadā līdz 40% 1980. gadu sākumā. Tam par iemeslu bija gan apmežošana 1930-jos gados, gan dabiskā lauksaimniecības zemju aizaugšana ar mežu pēckara periodā pēc kolhozu sistēmas izveidošanās. Sākot ar 1990-iem gadiem aizaugšana ar mežu notiek daudz straujāk un skar lielākas platības.

Papildu informāciju var sniegt Lūcija Konošonoka – 67242411.

Preses pārstāvjus lūdzam sazināties ar Aiju Jakubovsku telefoniski 29144371 vai elektroniski

Aija Jakubovska
Projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā” sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 29144371 , e-pasts: