Gaisos atgriežas gājputni, sieviņas tirgū pārdod sniegpuksteņus un parkos jau svilpo strazdi. Jūti? Pavasaris klāt. Taču daba par pavasari spēj pavēstīt dažādi – ne tikai caur cīruļu treļļiem un pūpolu kupenām, arī roņu mazuļi, kas vietām parādās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, sildās saulītē un pievērš divkājaino garāmgājēju uzmanību, liecina par ziemas atkāpšanos. Jau 23. martā no Apšuciema tika saņemts pirmais ziņojums par ronēnu.

 

Kā zina stāstīt Gaujas Nacionālā parka zoologs Valdis Pilāts, roņiem vislabākā dzimšanas vieta ir lieli dreifējoši ledus gabali, Ronēns piedzimst ar baltu un pūkainu kažociņu, kas nodrošina termoizolāciju. Gandrīz mēnesi pēc dzimšanas, kad ronēns barojas ar mātes pienu un aktīvi audzē taukus, kažociņš palīdz mazulim nenosalt, kā arī , saplūstot ar balto sniega fonu, paslēpties no plēsoņām. Ja kažociņš samirkst , ronēnam salst, jo ūdens labi vada siltumu. Pēc mēneša mātes gādībā, ronēna baltais ietērps tiek nomainīts pret pelēku un cietāku, ronēni ir uzkrājuši pietiekami daudz tauku un dodas jūrā apgūt medīt prasmi un patstāvīgu dzīvi.

Parasti ronēni piedzimst uz ledus un pirmo mēnesi ūdenī neiet, taču siltās ziemās roņu mammas dzemdē uz sauszemes, galvenokārt Igaunijas mazo saliņu krastos. Tur mazuļi ir pakļauti infekcijām, lietus negatīvajai ietekmei un stresam. Mātes mazos mēdz pazaudēt, neizbarot līdz galam, tad ronēni dodas jūrā nesagatavoti skarbajai eksistencei.

Kad jūrā pazūd ledus, gan veselīgie, gan novārgušie, savas gaitas uzsākušie ronēni nāk Latvijas piekrastē sildīties. Tur tie nokļūst jūrmalas apmeklētāju redzeslokā, kā arī klejojošu suņu un citu plēsēju draudos.

Līdz šim galvenās rūpes par atrastajiem ronēniem un satraukto iedzīvotāju zvanu uzklausīšanu uzņēmās Rīgas zoodārzs. Šogad dabas aizsardzības institūcijas kopīgi izstrādāja rīcības plānu, lai palīdzētu ronēniem un mazinātu cilvēku satraukumu.

Ronēna atrašanas gadījumiem atsauksies Valsts vides dienests – vides inspektori ieradīsies uz izsaukumu, novērtēs situāciju un vajadzības gadījumā nogādās ronēnu Zoodārzā, kur par to parūpēsies. Lai viss noritētu likumīgi, Dabas aizsardzības pārvalde Valsts vides dienestam ir izdevusi nemedījamo dzīvnieku iegūšanas atļauju.


Jūrmalā ronēns! Ko darīt?

Ja baudot pavasarīgos saules starus un jūras vēju, esat atraduši ronēnu, lūdzam par to ziņot Valsts vides dienestam pa tālruni 7084200, 7084221 vai pa mobilo tālruni 29297579. Pašiem vest ronēnu uz Zoodārzu ir gan bīstami (ronēni var sāpīgi savainot pārvietotāju), gan pretlikumīgi, jo pelēkie roņi ir iekļauti īpaši aizsargājamo Latvijas sugu sarakstā un to transportēšana bez Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtas atļaujas ir pārkāpums.


Informāciju sagatavoja
Maija Medne
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību sektora vadītāja

tel. 7509543