Valodas

 Latviešu  Angļu 

Lietotāja pieslēgums

 

Plānotāji apgūs ainavu ekoloģiskās plānošanas pamatprincipus

Datums: 
20.06.2007

2007. gada. 20. jūnijs, Salacgrīva
Nr.21/07

 

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) pusmiljonu hektāru lielajai teritorijai izstrādāts vienots ainavu ekoloģiskais plāns un š. g. 20. un 21. jūnijā dažādu līmeņu plānotājiem būs iespēja iegūt pamatzināšanas par ainavu ekoloģisko plānošanu.

ANO Attīstības programmas un Pasaules vides fonda finansētā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ZBR” (projekts) ietvaros ZBR administrācijas konferenču zālē (Salacgrīvā, Rīgas ielā 10 a) š. g. 20. un 21. jūnijā notiks apmācības dažādu līmeņu plānotājiem par ainavu ekoloģiskā plāna izstrādes pamatprincipiem, plāna izstrādes gaitu un nozīmi teritorijas attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā.

Ainavu ekoloģisko plānu ZBR teritorijai izstrādāja SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE) un Latvijas Universitātes konsorcijs, projekta zinātniskā vadītāja – Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāna, profesora Oļģerta Nikodemusa vadībā. Plāna izstrādē iesaistījās ekonomisti, ģeologi, biologi, kultūrvēstures speciālisti, ainavu speciālisti un kartogrāfi. Ainavas ekoloģiskais plānojums ZBR teritorijai ņem vērā, no vienas puses, teritorijas ģeoloģisko veidojumu, klimatiskos apstākļos, dzīvnieku izplatības areālus un migrācijas ceļus u.c. un, no otras puses, cilvēku ekonomisko darbību, ceļu infrastruktūru, lauksaimniecisko darbību, demogrāfiskos datus. Lekciju laikā dažādi eksperti dalīsies ar savu pieredzi par ainavu ekoloģiskā plāna izstrādē, par izmantoto informāciju un galvenajām problēmām. Lekciju laikā plaši demonstrēts projekta ietvaros sagatavotais kartogrāfiskais materiāls un izmantotie dati tā sagatavošanai.

ZBR ainavu ekoloģiskā plāna izstrādes projekta laikā notika plašas diskusijas ar pašvaldību un ministriju atbildīgajiem darbiniekiem, vietējiem uzņēmējiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Diskusijās galvenokārt izskanēja viedoklis, ka šāds, vienots, skatījums uz teritoriju ir būtisks priekšnoteikums ilgtspējīgai reģiona attīstībai un izstrādātais plāns apkopo datus, kuri līdz bijuši pieejami tikai atsevišķi. Tādejādi ainavu ekoloģiskais plāns sniegs būtisku ieguldījumu teritorijas plānojumiem, kuri tiks izstrādāti jau tuvākajā nākotnē.

Būtu jāatzīmē, ka šāds ainavu ekoloģiskais plāns tik lielai teritorijai kā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, tiek izstrādāts Latvijā pirmoreiz un šobrīd LR likumdošanas akti neprasa šāda plāna izstrādi. Atbildīgajām institūcijām būs jālemj, kā šādu ainavu ekoloģisko plānu padarīt saistošu teritorijas plānotājiem un apsaimniekotājiem, it īpaši ņemot vērā to, ka Latvijai ir saistoša ES ainavu direktīva.

Atgādinām, ka ainavu ekoloģiskā plānošana Latvijā ir samērā jauna pieeja teritorijas plānojumam, kas piedāvā līdzsvarot cilvēka ekonomiskās šodienas intereses ar dabas un kultūrvēstures vērtību saglabāšanu nākotnei. Plānojuma izstrādes laikā speciālisti analizēja ainavas struktūru un to ietekmējošos faktorus, izdalīja bioloģiski, kultūrvēsturi un ainaviski vērtīgās ainavas un ainavas elementus. Plāna izstrādātāji ļoti lielu nozīmi piešķīra iedzīvotāju, zemes un mežu īpašnieku un apsaimniekotāju viedokļiem – plāna izstrādes gaitā notika gan diskusijas par nākotnes iecerēm un plāniem, gan pētījums par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijas iedzīvotāju viedokļiem par to, kas īsti ir Latvijas ainava. Plānojuma izstrādē izmantoti dati par Ziemeļvidzemes ainavas struktūru gan no pirmās Latvijas Republikas, gan cariskās Krievijas arhīviem. Šāda datu salīdzināšana ļāva uzskatāmi parādīt teritorijas attīstības ilgtermiņa tendences, kas nav izvērtējamas no viena cilvēka mūža pieredzes. Tā, piemēram, šodien Latvijā arvien vairāk pamestu aramzemju aizaug ar mežu – Vidzemē ir vietas, kur mežainums ir pieaudzis no 26% 1911. gadā līdz 40% 1980. gadu sākumā. Tam par iemeslu bija gan apmežošana 1930-jos gados, gan dabiskā lauksaimniecības zemju aizaugšana ar mežu pēckara periodā pēc kolhozu sistēmas izveidošanās. Sākot ar 1990-iem gadiem aizaugšana ar mežu notiek daudz straujāk un skar lielākas platības.

Papildu informācija

Aija Jakubovska,
projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā” sabiedrisko attiecību speciāliste.

Mob. 2 9144371, e-pasts:


Darba kārtība

20. jūnijs
10:00– 11:30 Ainavu ekoloģiskā plānošana un ainavu ekoloģiskās plānošanas metodika
O. Nikodemus
11:30 – 13:00
ĢIS un kartogrāfiskā materiāla izmantošana ainavu ekoloģiskajā plānošanā P. Lakovskis un O. Beikulis
13:00 – 14:00 Pusdienas
14:00 – 15:30 Ainavu kultūrvēsturiskais novērtējums D.Kaupuža
15:30– 17:00 Ainavu estētiskais novērtējums O. Nikodemus
17:00 – 18:00 Abiotisko faktoru izvērtējums ainavu ekoloģiskajā plānošanā P. Lakovskis
19:00 Vakariņas
21. jūnijs
08:30 – 09:30 Prasības ainavu struktūrai no zīdītāju viedokļa un izvērtējums ainavu ekoloģiskās plānošanas kontekstā V.Pilāts
09:30 – 10:30 Prasības ainavu struktūrai no ornitofaunas viedokļa un izvērtējums ainavu ekoloģiskās plānošanas kontekstā M. Strazds
10:30 – 11:30 Prasības ainavu struktūrai no biotopu un augu sugu viedokļa un izvērtējums ainavu ekoloģiskās plānošanas kontekstā I. Rove
11:45 – 13:00 Soc – ekonomisko faktoru izvērtējums ainavu ekoloģiskajā plānošanā un ainavu ekoloģiskā plāna sagatavošana O. Nikodemus
13:00 – 14:00 Pusdienas
14:00 – 17:00 Izbraukums dabā

 

 

Uz augšu