Nr.29/07

Salacas upes lejtecē šovasar pirmo reizi mērķtiecīgi notika svešās jeb invazīvās sugas – Amerikas signālvēža – izķeršana. Jebkuram Latvijas iedzīvotājam, iegādājoties licenci, bija iespēja izmēģināt savus spēkus vēžošanā un pārliecināties par savām spējām iegūt pārtiku upē tāpat, kā to darījuši cilvēki jau pirms tūkstošiem gadu.

Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome atsaucās Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta speciālistu ierosinājumam īstenot Zivju resursu aģentūras zinātnisko pētījumu gaitā iegūtos secinājumus un “Latvijas vēžu un zivju audzētāju asociācijas” pieredzi Latvijai unikālas akcijas īstenošanai – Latvijā ievestās Amerikas signālvēžu sugas izķeršanai Salacas upes lejtecē. Vēžu ķeršana laikā no 1. jūlija līdz 30. septembrim bija licencēta un tās mērķis ir atbrīvot upi no svešās sugas un, ja akcija būs veiksmīga, atkal ielaist upē Latvijas vietējo sugu – platspīļu vēzi. Platspīļu vēža atgriešanās Salacā būtu apliecinājums mūsu visu spējai sadarboties Latvijas dabas nākotnei.

Vēžotāju panākumi bija dažādi – bija licences, kuras saņēma atpakaļ ar uzrakstiem “Te vēžu nav!”. Bet signālvēži Salacas upē ir daudz, to pierādā citu vēžotāju panākumi – kopumā 99 vēžotāji noķēruši 7167 signālvēžus. Visparasmīgākie vēžotāji ir bijuši 18 “Vēžošanas sezonas licences” īpašnieki, kuri noķēruši 6981 signālvēžu. No sezonas licenšu īpašniekiem kā absolūtie līderi jāmin salacgrīvieši Oļegs Sumčenko ar 3242 signālvēžiem 34 vēžošanas reizēs un Aleksandrs Rozenšteins ar 2961 signālvēžiem 46 vēžošanas reizēs. Savukārt 69 “Vēžošanas vienreizējās licences” īpašnieki kopā noķēruši 123 signālvēžu un 11 “Vēžošanas ģimenes licenču” īpašnieki – 63 signālvēžu. Visi vēžotāji saņēma arī bezmaksas bukletu par vēžošanu un vēžiem “Salacu mūsu vēžiem!”. Pilns bukleta teksts (Adobe PDF,403 kB)

Pirmā sezona ir pierādījusi, ka vēžu ķeršana tikai izskatās vienkāršā, tādēļ jau šoziem plānots uzsākt sarunas ar vietējiem lauku tūrisma pakalpjumu sniedzējiem par iespējām organizēt vēžošanas pasākumus nepieredzējušiem vēžotājiem. Salacas pilsētas ar lauku teritoriju dome pirmo reizi Latvijā ieviesa ģimenes licenci – vēžošana ir brīnišķīgs veids, kā bērniem kopā ar vecākiem pavadīt laiku, iepazīt dabas likumus un gūt priekšstatu par supermārketiem alternatīvu pārtikas ieguves veidu. Tāpāt vēžošanas licencētās aktivitātes upes lejtecē ir ļoti palīdzējušas novērst maluzvejniecību – zivju inspektori atzīst, ka licencētie vēžotāji Salacas upes ielokos ir aizbiedējuši lašu un nēģu nelikumīgos ķērājus.

Signālvēži jeb vēl tā dēvētie Amerikas vēži Latvijā raksturojami kā agresīva invazīvā jeb ievazātā suga, kas pamazām izspiež no dabiskā izplatības areāla vietējos pašmāju vēžus – platspīļu un šaurspīļu vēžus. Amerikas signālvēzi Latvijā cilvēki ieveda 1983. gadā un kopš tā laika, atkal ar cilvēku palīdzību, tie ir izplatījies gan ezeros, gan upēs. Tā kā signālvēzis ir agresīvāks, labāk panes piesārņojumu un slimības, kā arī pats pārnēsā tā dēvēto „vēžu mēri”, tad signālvēža ierašanās kādā ūdenstilpnē ir nāves spriedums vietējām vēžu sugām. Tā kā vēžu populācijai ir ļoti lēns atjaunošanās cikls (5 līdz 7 gadi), tad šāda masveida izķeršana ir nopietns trieciens svešajai sugai. Arī Latvijai raksturīgās sugas – platspīļu un šaurspīļu vēži – iznīka ne tikai lauksaimniecības piesārņojuma, bet arī alkatīgas izķeršanas dēļ. Šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā, piemēram, Somijā un Dānijā, mēģina atgūt ūdenstilpnes vietējām sugām. Latvijā ievazātie Amerikas signālvēži vēl nav pilnībā pārņēmuši visu valsts teritoriju un Salacas upē notiekošās akcijas panākumi būs nozīmīgi katram vietējo sugu vēzim – vai mēs, cilvēki, turpināsim izplatīt svešo sugu un neapdomīgi izķert vietējo sugu vēžus vai arī sāksim apdomīgi izmantot mums piešķirtās iespējas, piemēram, vēžot Salacas lejtecē arī nākamajos gados, lai vēl pēc pārdesmit gadiem upē būtu Latvijai raksturīgie lēnie un apdomīgie platspīļu vēži.

Vēžošana bija licencēta - vēžošanas vienreizējā licence maksāja Ls 10,00, vēžošanas ģimenes licence Ls 17,00 un vēžošanas sezonas licence Ls 30,00. Vēžošana tikai ar licenci bez makšķerēšanas kartes bija atļauta personām, kuras jaunākas par 16 gadiem, vecākas par 65 gadiem, kā arī invalīdiem, uzrādot attiecīgus dokumentus. Licences pēc vēžošanas obligāti bija jānodod atpakaļ – nākamgad tie vēžotāji, kas licences nenodeva, jaunas iegādāties nevarēs! Bērniem un pusaudžiem, kuri ir saņēmuši Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domes izsniegtu jaunā makšķernieka apliecību, varēja vēžot bez makšķerēšanas kartes, iegādājoties vēžošanas sezonas pusaudžu licenci par 15 LVL – nodod licenci naudu vēžotājs varēja saņemt atpakaļ.

No licencēm iegūtos līdzekļus ieskaitīs Zivju resursu aģentūras budžetā un Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domes kontā – līdzekļi atgriezīsies Salacas upē kā atjaunotas zivju nārsta vietas, zivju mazuļi un, ar laiku, kā platspīļu vēži.


Aija Jakubovska,
projekta „Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā” sabiedrisko attiecību speciāliste.

Mob. 2 9144371, e-pasts:

Fotogrāfiju autori: Artūrs un Jānis Koluškini.